Dārzs labsajūtai Landscape Planting

Krūmu formu daudzveidība. Biežāk sastopams ir olveida vainags , ko veido diezgan stāvs zarojums kā korintēm, karaganām, deicijām, Eiropas Segliņiem, Japānas kerijai, Pūkainajam filadelfam, arī dažiem Rododendriem. Šāds stāvs krūms ir Kaimas krūmiem ar lieliem dekoratīviem ziediem apt. 5 cm. Stāvs vainags ir iecienītai Zelta jāņogai, kas ir ļoti dekoratīva ziedēšanas laikā ar dzelteniem smaržīgiem ziediem un rudenī ar koši sārtām lapām un tai ir arī šķirnes ar ēdamām ogām, Stāvu vainagu veido arī smaržīgā avene, kurai ir rozā smaržīgi ziedi. Kā arī dažādi kārkli un spirejas, Amerikas zilenes, irbenes, Agrā Veigela. Arī ceriņiem ir stāvs zarojums, bet vainags veidojas noapaļots.  Blīvs noapaļots vainags ir Tunberga bārbelēm, Mūžzaļajam Buksim, Skaistus noapaļotus vainagus veido grimoņi, ja tos apgriež, kā arī Kokveida hortenzijām, dažādi Sausserži, arī klinšrozītes , lielākā daļa Rododendru. Daži kārkli, piem. ausainais kārkls, Heivācijas kārkls, Lilijas kārkls ir arī g...

Lapojuma faktūra. Lapojuma faktūra sevišķi ir dekoratīva liellapainiem kokiem, kā piemēram Etiķkoks, Mandžūrijas riekstkoks lapas sasniedz 60 - 90 cm. Vēl lielākas līdz pat 1m garas ir Augstajai arālijai. Arālija ir koks vai krūms, kas veido sakņu atvases lielā platībā tai ir arī šķirne Variegata, kas ir īpaši dekoratīva ar gaišām lapu apmalēm. Ļoti lielas lapas ir arī Amerikas liepai. Skaistas lapas ir Zirgkastaņai un Kļavām.

Koki un krūmi apstādijumos. Izvēloties kokus un krūmus apstādijumos, bez galvenajiem izmēriem kā koka vai krūma augstums un vainaga platums, uzmanību saista vainaga forma un blīvums. Izvēloties starp vairākiem vienāda lieluma kokiem, svarīgs būs zarojums, stumbra forma un mizas krāsa, kā arī lapojuma faktūra. Biežāk sastopamās vainaga formas var iedalīt Y forma ar izteiktu skeletzaru struktūru vainaga apakšējā daļā un noapaļotu vainaga augšdaļu, piemēram Krastu kļavas, Ošlapu kļavas, Tatārijas kļavas, Parastais skābardis, dažādi Riekstkoki, bumbieres, ozoli. Pie šis formas kokiem var pieskaitīt parastos pīlādzus. Izteiktā zarojuma dēl tie var noderēt par soliteriem.  Ovālas formas vainags ar smalkiem skeletzariem ir daudziem Latvijā sastopamiem kokiem - Parastām kļavām, Kalnu kļavām, Melnalkšņiem, Ošiem, Ievām, Robīnijām, Blīgznai, Liepām, Gobām un Zirgkastaņai.  Ovāla vai olveida vainags ir Eiropas ciedrupriedei, Korejas ciedrupriedei un vairākām Rietumu Tūjām. M...

Liānas. Citas liānas vijas ap balstu ar tievām vītnēm pārveidotām lapām ko mēs saucam par stīgām. Tādas ir Atragēnes, Apiņi, Mežvīteņi un apiņi. Mežvīteņiem ir ļoti izcilas dekoratīvas krāsas, ziedu formas un ilga ziedēšana. Visērtāk apstādijumos izmantojamas paškāpelējošas liānas, kas piestiprinās pie balstiem ar dažādiem izaugumiem. Tādas liānas spēj kāpt par gandrīz gludu virsmu un labi der ēku sienu apaudzēšanai. Skaistas ir vīteņhortenzija un dažādas efejas.

Vīteņaugi jeb liānas. Tie ir kokaugi vai lakstaugi, kas stumbru paceļ augšup, izmantojot par atbalstu citu koku stumbrus.vai zarus, stāvas nogāzes, klinšu vai mūra sienas vai arī speciāli veidotus balstus. Pieķerties pie balsta un nostiprināties tie var dažādi. Vijīgās liānas apvij balstu ar dzinumiem kā Asā aktinīdija, Mandžūrijas aktinīdija, Liellapu aristolohija, Apaļlapu kokžņaudzējs, Viciņu kokžņaudzējs, Rēģeļa tripterīgija. Dažādi vīteņsausserži.

Pundurkrūmi. Piektā lieluma krūmus sauc arī par pundurkrūmiem jeb sīkkrūmiem, to augstums nepārsniedz 30 cm. Arī tiem ir sava vieta apstādijumos. Stādot lielākās grupās ar tiem var veidot zemsedzi vai izmantot tos tāpat kā puķes dobēs. Bieži vien šiem krūmiem ir ložņājošs vainags vai rudenī atmirstoša dzinumu daļa. Pēdējos vēl sauc par puskrūmiem. Vispopulārākie pundurkrūmi ir dažādāko viršaugu šķirnes, Sārtās ērikas Fortina segliņš ar dažādām lapu nokrāsām, Galotnes pahisandra ir mūžzaļš augs tās dzinumi apsakņojas un veido blīvu zemsedzi. Kā arī par ziemcieti dažkārt sauktais Mārsils, mazo un lielo kapmirti. Visi šie pundurkrūmi ir mūžzaļi vai pusmūžzaļi, zem sniega segas labi saglabā zaļo lapotni.