Piektā lieluma krūmi.

-

Pundurkrūmi.


Piektā lieluma krūmus sauc arī par pundurkrūmiem jeb sīkkrūmiem, to augstums nepārsniedz 30 cm. Arī tiem ir sava vieta apstādijumos. Stādot lielākās grupās ar tiem var veidot zemsedzi vai izmantot tos tāpat kā puķes dobēs. Bieži vien šiem krūmiem ir ložņājošs vainags vai rudenī atmirstoša dzinumu daļa. Pēdējos vēl sauc par puskrūmiem. Vispopulārākie pundurkrūmi ir dažādāko viršaugu šķirnes, Sārtās ērikas Fortina segliņš ar dažādām lapu nokrāsām, Galotnes pahisandra ir mūžzaļš augs tās dzinumi apsakņojas un veido blīvu zemsedzi. Kā arī par ziemcieti dažkārt sauktais Mārsils, mazo un lielo kapmirti. Visi šie pundurkrūmi ir mūžzaļi vai pusmūžzaļi, zem sniega segas labi saglabā zaļo lapotni.  

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Krūmu vainagu formas.

-
Attēls
Krūmu formu daudzveidība. Biežāk sastopams ir olveida vainags , ko veido diezgan stāvs zarojums kā korintēm, karaganām, deicijām, Eiropas Segliņiem, Japānas kerijai, Pūkainajam filadelfam, arī dažiem Rododendriem. Šāds stāvs krūms ir Kaimas krūmiem ar lieliem dekoratīviem ziediem apt. 5 cm. Stāvs vainags ir iecienītai Zelta jāņogai, kas ir ļoti dekoratīva ziedēšanas laikā ar dzelteniem smaržīgiem ziediem un rudenī ar koši sārtām lapām un tai ir arī šķirnes ar ēdamām ogām, Stāvu vainagu veido arī smaržīgā avene, kurai ir rozā smaržīgi ziedi. Kā arī dažādi kārkli un spirejas, Amerikas zilenes, irbenes, Agrā Veigela. Arī ceriņiem ir stāvs zarojums, bet vainags veidojas noapaļots.  Blīvs noapaļots vainags ir Tunberga bārbelēm, Mūžzaļajam Buksim, Skaistus noapaļotus vainagus veido grimoņi, ja tos apgriež, kā arī Kokveida hortenzijām, dažādi Sausserži, arī klinšrozītes , lielākā daļa Rododendru. Daži kārkli, piem. ausainais kārkls, Heivācijas kārkls, Lilijas kārkls ir arī g...
Read more »

Koku krūmu dekoratīvie aspekti.

-
Attēls
Dekoratīvie aspekti. Pirmais un svarīgākais ir koku un krūmu lielums un forma. Pēc lieluma koki iedalās trīs grupās: pirmā lieluma koki izaug lielāki par 25 m piem. Parastā egle, Parastā liepa, Parastais ozols, Baltā apse, Parastā priede. Šie ir meža koki un piemērojami liela mēroga stādijumos. Otrā lieluma koki izaug 15-25 m augsti. Piemēram Japānas lapegle, Kanādas egle, Sibīrijas ciedru priede, Kalnu kļava, Parastā zirgkastaņa, papīra bērzs, Parastais osis, Šos kokus stāda parkos un sabiedriskos apstādijumos. Mājas dārzā šie koki var būt arī par lielu. Lauku ainavās arī kā vējsedzes var izmantot. Trešā lieluma koki nepārsniedz 15 metri garumu. Tie ir Korejas baltegle, Parastais kadiķis, Rietumu tūja, Kanādas hemlokegle, Lauku kļava, Ošlapu kļava, Krastu kļava, Tatārijas kļava.  Tatārijas kļava un Krastu kļava ir ļoti krāšņi koki rudenī, izmanto apstādijumos tieši košās krāsas dēļ.  Vēl var nosaukt Vilkābeles vai Krustābeles...aug kā koks vai krūms. 
Read more »