Projekti
Zaļais birojs.
Unikāla ideja un labvēlīga tirgus situācija nav vienīgie
apstākļi, kas var veicināt uzņēmuma attīstību un peļņas pieaugumu. Iespējams,
vēl būtiskāks ir darbinieku faktors, tādēļ vadītājiem arvien vairāk ir jādomā,
kā sekmēt nodarbināto labsajūtu darbavietā, jo tai ir cieša korelācija ar
strādājošo produktivitāti. Šajā kontekstā viena no lielākajām problēmām ir
darbinieku izdegšana.
Ievadā vēlos paskaidrot, ka pētnieki izdegšanas sindromu definē
kā fiziskā un garīgā izsīkuma stāvokli, kas ir sekas ilgstošai emocionālai
nelabsajūtai.
Ko tas nozīmē praksē? Tā dēļ zūd efektivitāte – no vienas puses,
darbinieki strādā garas darba stundas, taču, no otras, rezultātu nav. Attiecīgi
runa nav tikai par sabiedrības emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa
vides konkurētspēju kopumā.
Zaudētie tūkstoši un miljoni
Darbinieku izdegšana un tās dēļ samazinātā darba produktivitāte
ir aktuāla problēma visā attīstītajā pasaulē. Šī gada Kembridžas Universitātes
pētījums par darbinieku motivāciju un labsajūtu liecina, ka aptuveni puse no
Eiropas valstīs un ASV strādājošajiem, kuru iesaiste darbā ir augsta, ir gatavi
atstāt savu darbavietu tieši tādēļ, ka jūtas izsmelti un izdeguši.[1]
Tas nozīmē ne tikai zemāku produktivitāti, bet arī risku, ka
izdegšanas dēļ darbinieki daudz biežāk būs spiesti ņemt tā saukto slimības
lapu, bet darba devējam būs jālemj – pieņemt darbā vēl vienu cilvēku vai
sadalīt pienākumus pārējiem. Piemēram, Vācijā profesionālā izdegšana uzņēmumiem
izmaksā deviņus miljardus eiro gadā. Ja darbinieks profesionālās izdegšanas dēļ
vairs nespēj veikt darba pienākumus, viņa tiešās un netiešās aizvietošanas
aptuvenās izmaksas ir šī darbinieka sešu līdz deviņu mēnešu algas apmērā.[2]
Otrkārt, viena darbinieka izdegšanas dēļ tiek radīta papildu
slodze un stress pārējiem, ja viņa darbi tiek pārdalīti. Stress ir viens no
galvenajiem iemesliem, kāpēc tieši motivētākie un atbildīgākie darbinieki var
saskarties ar izdegšanu un produktivitātes samazināšanos.
Puse strādājošo cieš no stresa
Jautājumā par izdegšanu un pārlieku lielu stresu darbavietā
Latvija īpaši neatšķiras no citām pasaules valstīm. Jaunākie "Kantar
TNS" pētījuma rezultāti par darbinieku labsajūtu Latvijā liecina, ka teju
puse jeb 42% mūsu valstī strādājošo cilvēku uzskata, ka viņu darba devējs nav
darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darbavietā.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuros strādā vairāk
nekā 250 darbinieku, būtu jāpiedomā, kā mazināt nevajadzīgu stresu darbavietā.
Saskaņā ar aptauju tieši lielajos uzņēmumos nodarbinātie salīdzinoši biežāk
uzsver, ka darba devējs nav darījis visu nepieciešamo, lai risinātu šo
problēmu. Turklāt šīs grupas darba ņēmēju īpatsvars pēdējos gados ir nozīmīgi
palielinājies.
Ko darīt ...
Labsajūtas dārzā iekārtoti orģināli apstādijumi un
dzīvnieku valsts, plašs labsajūtas telpu klāsts - sporta aktivitātes bērniem un pieaugušajiem,
plašajā teritorijā tiek izveidotas vismaz 20. Labsajūtas dārza telpas,
mūsdienīgas mazās arhitektūras formas, dažādas struktūras un faktūras, radīta
vide labsajūtas baudīšanai dažādām vecuma grupām un mentalitātēm, ņemot vērā
sezonalitāti un dabas
parādības – migla, lietus, saule, rasa, varavīksne, sniegs, sarma, iztēles attīstīšanai
un labsajūtas nodrošināšanai,katram
piemeklējot Labsajūtas
stūrīti. Aramātisko
augu plašāka vide. Telpa stresa - noguruma un darba izdegšanas novēršanai.
Viss dārzam, mājdzīvniekiem, interjera un eksterjera lietas. Kafejnīcā saturīgas sarunas pie vīna glāzes un izmeklēta siera. Tikšanās vieta Ainavu dizaineriem ar klientu.
Investīciju projekts.
Investīciju projekts.
Projektējamais objekts atrodas vienā no ainaviskākajām vietām Latvijā. Gaiziņkalns (311,6 m. virs jūras līmeņa) ir Latvijas augstākā virsotne, pazīstams kā ziemas sporta un atpūtas centrs. Šo vietu es redzu kā Baltijas dabas parku. Baltijas dabas parks tāpēc, ka ši ideja tiek realizēta iesaistot visus Latvijas iedzīvotājus. Latvijas iedzīvotāji kopīgiem spēkiem paceļ šo kalnu par 7-10 metriem augstāk un mums ir augstākais kalns Baltijā.
Teika vēstīja, ”ka katrs Latvijas iedzīvotājs sniedza savu devumu, viens atveda laukakmeņus kalna paaugstināšanai, otrs iestādīja nepieciešamo koku, aktīvistu grupa iestādīja tuvākā parkā ķiršu dārzu, kur katru pavasari svinēja svētkus no visas pasaules, iestādītais bērzu parks priecēja visus ar veselīgo sulu. Ceļojot pa dabas takām vērojam mākslinieku no visas pasaules izvietotus darbus no metāla, koka, akmens. Bērnu pilsētiņa priecē mazākos apmeklētājus. Biškopju draugiem apvienojoties ir izveidota bišu taka. Puķkopjiem strādājot kopā ainaviskais parks ir lielāks un krāšņāks par Holandes tulpju dārzu, jo Latvijā šis skaistums tiek parādīts visos gadalaikos.”
Tuvākā apkārtnē sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem tiek izveidotas brīvdienu
mājiņas, lai vērotu putnus, meža zvērus, zvejotu zivis, publiskā zivju žāvētavā izžāvētu pats savu guvumu. Mēs varam parādīt saviem viesiem, ka mūsu pirts tradīcijas nav sliktākas par Turcijas pirtīm.
mājiņas, lai vērotu putnus, meža zvērus, zvejotu zivis, publiskā zivju žāvētavā izžāvētu pats savu guvumu. Mēs varam parādīt saviem viesiem, ka mūsu pirts tradīcijas nav sliktākas par Turcijas pirtīm.
Skatu torni veido kompleksi ar dabas parku.
Dabas parku un torņa izbūvi var vērot interneta vidē, lai aktīvāk iesaistītu Latvijas un ārvalstu iedzīvotājus.
Šī vide ir jāveido, lai apmeklētāji maksimāli ilgāk uzturētos šajā apvidū un gūtu veselīgu dabas baudījumu visos gadalaikos.
Šis objekts ir ar lielām ambīcijām, kāpēc Lietuviešiem var būt slēpošanas trase pa kuru slēpo karstākajā vasaras laikā. Mums arī būs ar ko lepoties ar aukstāko Baltijas virsotni un krāšņāko dabas parku.
Skatu torni es redzu kā ambiciozu celtni, kuru būvējam pa etapiem arī iesaistot dažādas interešu grupas - valsts, pašvaldība, uzņēmēji, pašnodarbinātie, vienkārši aktīvi cilvēki. Ši ēka var nākotnē izveidoties ne tikai par skatu torni, bet arī par veselības un atpūtas kompleksu, kur apmeklētāji var pat pavadīt nakti labiekārtotos numuriņos pēc veselības kūres baudīšanas ēkas labajā un kreisajā spārnā.
Torni es redzu 21 stāvu augstu ar trīs skatu līmeņiem augšējos stāvos ar restorānu, kafejnīcu un konferenču zāli .Ceturtajā augstākajā līmenī telpas var izīrēt uzņēmējiem zvaigžņu vērošanas biznesa izveidei.
Ēka tiek būvēta no monolītā betona, pirmajā etapā izbūvē nesošo konstrukciju, liftu lai nokļūtu skatu torņa pirmajā līmenī, kur cilvēki var baudīt apkārtni malkojot kafiju kafejnīcā vai uz terases.
Otrajā etapā pārējās ēkas daļas (labais un kreisais ēkas spārns skatu torņa trīs augstākie līmeņi) tiek izīrētas investoriem atpūtas un ārstniecības kompleksa izveidei.
Ēkas apdari var mainīt pieskaņojot ainavai, protams, neaizmirstot ka ēka ir jāpamana pa gabalu.
Skatu torņa apmeklētāji var baudīt skaisto dārzu pirms parka apmeklējuma.
”Gaiziņkalna pērle” zina visā pasaulē un to plāno apmeklēt ar vien vairāk tūristu.
Līdz šim objektam un apkārtnē tiek veidoti kvalitatīvi ceļi, iekļaujot tos ainavā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru