Projekti


                                       Zaļais birojs.  

    

Unikāla ideja un labvēlīga tirgus situācija nav vienīgie apstākļi, kas var veicināt uzņēmuma attīstību un peļņas pieaugumu. Iespējams, vēl būtiskāks ir darbinieku faktors, tādēļ vadītājiem arvien vairāk ir jādomā, kā sekmēt nodarbināto labsajūtu darbavietā, jo tai ir cieša korelācija ar strādājošo produktivitāti. Šajā kontekstā viena no lielākajām problēmām ir darbinieku izdegšana.
Ievadā vēlos paskaidrot, ka pētnieki izdegšanas sindromu definē kā fiziskā un garīgā izsīkuma stāvokli, kas ir sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai.
Ko tas nozīmē praksē? Tā dēļ zūd efektivitāte – no vienas puses, darbinieki strādā garas darba stundas, taču, no otras, rezultātu nav. Attiecīgi runa nav tikai par sabiedrības emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā.
Zaudētie tūkstoši un miljoni
Darbinieku izdegšana un tās dēļ samazinātā darba produktivitāte ir aktuāla problēma visā attīstītajā pasaulē. Šī gada Kembridžas Universitātes pētījums par darbinieku motivāciju un labsajūtu liecina, ka aptuveni puse no Eiropas valstīs un ASV strādājošajiem, kuru iesaiste darbā ir augsta, ir gatavi atstāt savu darbavietu tieši tādēļ, ka jūtas izsmelti un izdeguši.[1]
Tas nozīmē ne tikai zemāku produktivitāti, bet arī risku, ka izdegšanas dēļ darbinieki daudz biežāk būs spiesti ņemt tā saukto slimības lapu, bet darba devējam būs jālemj – pieņemt darbā vēl vienu cilvēku vai sadalīt pienākumus pārējiem. Piemēram, Vācijā profesionālā izdegšana uzņēmumiem izmaksā deviņus miljardus eiro gadā. Ja darbinieks profesionālās izdegšanas dēļ vairs nespēj veikt darba pienākumus, viņa tiešās un netiešās aizvietošanas aptuvenās izmaksas ir šī darbinieka sešu līdz deviņu mēnešu algas apmērā.[2]
Otrkārt, viena darbinieka izdegšanas dēļ tiek radīta papildu slodze un stress pārējiem, ja viņa darbi tiek pārdalīti. Stress ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tieši motivētākie un atbildīgākie darbinieki var saskarties ar izdegšanu un produktivitātes samazināšanos.
Puse strādājošo cieš no stresa
Jautājumā par izdegšanu un pārlieku lielu stresu darbavietā Latvija īpaši neatšķiras no citām pasaules valstīm. Jaunākie "Kantar TNS" pētījuma rezultāti par darbinieku labsajūtu Latvijā liecina, ka teju puse jeb 42% mūsu valstī strādājošo cilvēku uzskata, ka viņu darba devējs nav darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darbavietā.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, būtu jāpiedomā, kā mazināt nevajadzīgu stresu darbavietā. Saskaņā ar aptauju tieši lielajos uzņēmumos nodarbinātie salīdzinoši biežāk uzsver, ka darba devējs nav darījis visu nepieciešamo, lai risinātu šo problēmu. Turklāt šīs grupas darba ņēmēju īpatsvars pēdējos gados ir nozīmīgi palielinājies.
Ko darīt ... 



Dārzs labsajūtai

Labsajūtas dārzā iekārtoti orģināli apstādijumi un dzīvnieku valsts, plašs labsajūtas telpu klāsts - sporta aktivitātes bērniem un pieaugušajiem,  plašajā teritorijā tiek izveidotas vismaz 20. Labsajūtas dārza telpas, mūsdienīgas mazās arhitektūras formas, dažādas struktūras un faktūras, radīta vide labsajūtas baudīšanai dažādām vecuma grupām un mentalitātēm, ņemot vērā sezonalitāti un dabas parādības – migla, lietus, saule, rasa, varavīksne, sniegs, sarma, iztēles attīstīšanai un labsajūtas nodrošināšanai,katram piemeklējot Labsajūtas stūrīti. Aramātisko augu plašāka vide. Telpa stresa - noguruma un darba izdegšanas novēršanai. 
















Dārza preču tirdzniecības centrs

Viss dārzam, mājdzīvniekiem, interjera un eksterjera lietas. Kafejnīcā  saturīgas sarunas pie vīna glāzes un izmeklēta siera. Tikšanās vieta Ainavu dizaineriem ar klientu.
Investīciju projekts.






 



Gaiziņkalna pērle

Gaiziņkalna skatu tornis un apkārtne


Projektējamais objekts atrodas vienā no ainaviskākajām vietām Latvijā. Gaiziņkalns (311,6 m. virs jūras līmeņa) ir Latvijas augstākā virsotne, pazīstams kā ziemas sporta un atpūtas centrs. Šo vietu es redzu kā Baltijas dabas parku. Baltijas dabas parks tāpēc, ka ši ideja tiek realizēta iesaistot visus Latvijas iedzīvotājus. Latvijas iedzīvotāji kopīgiem spēkiem paceļ šo kalnu par 7-10 metriem augstāk un mums ir augstākais kalns Baltijā.

 Teika vēstīja, ”ka katrs Latvijas iedzīvotājs sniedza savu devumu, viens atveda laukakmeņus kalna paaugstināšanai, otrs iestādīja nepieciešamo koku, aktīvistu grupa iestādīja tuvākā parkā ķiršu dārzu, kur katru pavasari svinēja svētkus no visas pasaules, iestādītais bērzu parks priecēja visus ar veselīgo sulu. Ceļojot pa dabas takām vērojam mākslinieku no visas pasaules izvietotus  darbus no metāla, koka, akmens. Bērnu pilsētiņa priecē mazākos apmeklētājus. Biškopju draugiem apvienojoties ir izveidota bišu taka. Puķkopjiem strādājot kopā ainaviskais parks ir lielāks un krāšņāks par Holandes tulpju dārzu, jo Latvijā šis skaistums tiek parādīts visos gadalaikos.”
Tuvākā apkārtnē sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem tiek izveidotas brīvdienu

mājiņas, lai vērotu putnus, meža zvērus, zvejotu zivis, publiskā zivju žāvētavā izžāvētu pats savu guvumu. Mēs varam parādīt saviem viesiem, ka mūsu pirts tradīcijas nav sliktākas par Turcijas pirtīm.
Skatu torni veido kompleksi ar dabas parku.

 Dabas parku un torņa izbūvi var vērot interneta vidē, lai aktīvāk iesaistītu Latvijas un ārvalstu iedzīvotājus.

Šī vide ir jāveido, lai apmeklētāji maksimāli ilgāk uzturētos šajā apvidū un gūtu veselīgu dabas baudījumu visos gadalaikos.
Šis objekts ir ar lielām ambīcijām, kāpēc Lietuviešiem var būt slēpošanas trase pa kuru slēpo karstākajā vasaras laikā. Mums arī būs ar ko lepoties ar aukstāko Baltijas virsotni un krāšņāko dabas parku.

Skatu torni es redzu kā ambiciozu celtni, kuru būvējam pa etapiem arī iesaistot dažādas interešu grupas - valsts, pašvaldība, uzņēmēji, pašnodarbinātie, vienkārši aktīvi cilvēki. Ši ēka var nākotnē izveidoties ne tikai par skatu torni, bet arī par veselības un atpūtas kompleksu, kur apmeklētāji var pat pavadīt nakti labiekārtotos numuriņos pēc veselības kūres baudīšanas ēkas labajā un kreisajā spārnā.

Torni es redzu 21 stāvu augstu ar trīs skatu līmeņiem augšējos stāvos ar restorānu, kafejnīcu un konferenču zāli .Ceturtajā augstākajā līmenī telpas var izīrēt uzņēmējiem zvaigžņu vērošanas biznesa izveidei.

Ēka tiek būvēta no monolītā betona, pirmajā etapā izbūvē nesošo konstrukciju, liftu lai nokļūtu skatu torņa pirmajā līmenī, kur cilvēki var baudīt apkārtni malkojot kafiju kafejnīcā vai uz terases.
Otrajā etapā pārējās ēkas daļas (labais un kreisais ēkas spārns skatu torņa trīs augstākie līmeņi) tiek izīrētas investoriem atpūtas un ārstniecības kompleksa izveidei.
Ēkas apdari var mainīt pieskaņojot ainavai, protams, neaizmirstot ka ēka ir jāpamana pa gabalu.
Skatu torņa apmeklētāji var baudīt skaisto dārzu pirms parka apmeklējuma.
”Gaiziņkalna pērle” zina visā pasaulē un to plāno apmeklēt ar vien vairāk tūristu.
Līdz šim objektam un apkārtnē tiek veidoti kvalitatīvi ceļi, iekļaujot tos ainavā.



                                                          Labsajūtas dārzs Siguldā








                                                                 Dārzs nelielā platībā








Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Krūmu vainagu formas.

Koku krūmu dekoratīvie aspekti.