Atpūta labsajūtas dārzā

                                       

Kā Latvijai kļūt par zemi, kurā iedzīvotāji jūtas laimīgi?

Labjūtas ekonomikas principu izmantošana vietas attīstības plānošanā ir pilnīgi jauna pieeja Latvijā, kas prasa neierastu skatījumu gan uz vietas pārvaldību, gan arī uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā. Labjūtas ekonomikas centrālais rādītājs ir cilvēka labjūta, kas pēc šīs teorijas piekritēju domām, ir vienkāršāk saprotams un precīzāks vietas attīstības rādītājs nekā iekšējais kopprodukts (IKP). Ir pierādīts, ka lielāka iedzīvotāju labjūta veicina viņos radošumu, palielina ražīgumu, atvērtību un ikviena iedzīvotāja devumu vietas attīstībai. (Rakstu sastādija Latvijas Studentu apvienība )

Kultūrvides mainība.

Nemitīgie tradicionālās vides pārveidojumi visos laikos bagātina dzīves telpu un veicina kultūras attīstību.

Labsajūtas dārzā iekārtoti orģināli apstādijumi, mūsdienīgas mazās arhitektūras formas, dažādas struktūras un faktūras, radīta vide labsajūtas baudīšanai dažādām vecuma grupām un mentalitātēm, ņemot vērā sezonalitāti un dabas parādības – migla, lietus, saule, rasa, varavīksne, sniegs, sarma, iztēles attīstīšanai un labsajūtas nodrošināšanai,katram piemeklējot Labsajūtas stūrīti. Aramātisko augu plašāka vide. Telpa stresa - noguruma un darba izdegšanas novēršanai. 

Pilsētas ainavas vide.

Senos laikos dārzi un parki radās gan no nepieciešamības papildus medījumam - apēst lielāku daudzumu sakņu, gan ilgām pēc zaudētas paradīzes. Ar laiku šie termini ieguvuši ļoti konkrētu izskaidrojumu: ne katrs dārzs ir parks, bet katrs parks ir dārzs. 

Lauku ainavas vide.

Latvijā raksturīgs ūdens sētas ainavā. Ar kokiem saistītās tradīcijas ir vissenākās.

   

Ainava.

Ainava ietver zemes formu elementus, piemēram,, kalnu, ūdenstilpju, upju, ezeru, dīķu un jūras, dabiskos elementus, ieskaitot vietējo veģetāciju, cilvēka elementus, ieskaitot dažādas zemes formas ēkas un struktūras, kā arī pārejoši elementi, piemēram, apgaismojums un laika apstākļi.

Ainava kā ilgtspējīga vide, kurā estētiskais un ekoloģiskais atradās līdzsvarā. Ainavas estētiskā un ekoloģiskā izpratne laika gaitā ir transformējusies, un šajā procesā noteicošā loma ir bijusi

cilvēka uztverei, saimnieciskajai darbībai un vajadzībām. Šo faktoru ietekmē notikusi izteikta pārveidošanās no dabiskas ainavas uz mākslīgi veidotu, kuras formu un izskatu nosaka konkrētā laika mode, zinātne un tehnoloģiju attīstība, politika un dzīves veids.