Dārzs labsajūtai Landscape Planting

Krumi mazos dārzos. Ceturtā lieluma krūmi, kuru augstums nepārsniegs 80 cm. Tās ir Thunberga bārbeles dažādas šķirnes, Krāšņā krūmcidonija Rubra Grandiflora zied sarkaniem ziediem, Dekoratīva Klajeniskā klintene ar zarojuma struktūru, interesantas arī citas zemās Klintenes, pundura Segliņš, daži Sausserži, Populāra ir parastā Mahonija ar spīdīgām mūžzaļām lapām.

Plašāk pielietojamie krūmi. Trešā lieluma krūmi, kas arī pieejami plašā sortimentā. To augums ir no 80 cm līdz 2m. Iecienītas apstādijumos ir Thunberga Bārbeles, dažādi dekoratīvie ķirši, Klintenes, Deicijas, Segliņi, Forsītijas un Hortenzijas, Sausserži , viss dažādākie Rododendri, Jāņogas, Rozes, dažādāki Kārkli, Spirejas, Veigelas, Mūžzaļais buksis, 

Krūmu izvēle. Krūmu izvēle ir vēl lielāka, kā koku, to izmantošanas iespējas daudzveidīgākas, arī iedalījums pēc lieluma ir jau piecās grupās.  Pirmā lieluma krūmi izaugs lielāki par 4m. Pazīstamākie ir Lazdas, Vilkābeles, Kaukāza plūmes, Baltā robīnija - dažreiz sastopams kā koks izaugot pat līdz 15 m. Dažkārt lielu augumu sasniedz Melnais plūškoks. Parastais ceriņš arī aug kā krūms vai koks uz viena stumbra. Kā arī gara auguma krūmi ir Kanādas irbene, Lamarka korinte. Liela auguma krūmus apstādijumos izmanto augstiem dzīvžogiem, vēja aizsargstādijumiem un kā fonu citu augu kompozīcijām. Otrā lieluma krūmi izaug 2-4m augstumā. Garākie ir Vārpainā korinte, Krāšziedu aronija, Baltais grimonis, Kizils zied agri pirms lapu plaukšanas, kā arī Eiropas segliņš _ sevišķi skaists rudenī un Parastais smilšērkšķis ar ēdamiem augļiem.

Ko mēs zinām par krūmiem. Arī par krūmiem ļoti svarīgi zināt, cik lieli tie izaugs, lai plānojot dārzu, varētu izvēlēties augus atbilstoši dārza telpas lielumam un kompozīcijai. Jau iepriekš nosauktie koki kā vilkābeles, zeltlieti, ogābeles, arī ievas var augt kā krūmi vai krūmi.

Ziedēšanas laiks pavasarī. Tāpat, kā nelieli koki vai krūmi apstādijumos ziedēšanas laikā izcili ir Zeltlieti un dažādu šķirņu Ogu ābeles un Purpura ābeles. Pavasarīga romantika nav iedomājama bez Ievām un rudens bez Pīlādžiem, kas arī ir trešā lieluma koki. (jārēķinās, ka Ievas bieži slimo. Pīlādžus varam arī izmantot mājas dārzos.  Bez šim trim lieluma grupām ir vēl viena tā ir pundurformas. Pazīstamākās ir dažādas Parasto egļu un Kanādas egļu šķirnes. Ļoti populāras Rietumu Tūjas un viss dažādākās kadiķu sugas un šķirnes.

Dekoratīvie aspekti. Pirmais un svarīgākais ir koku un krūmu lielums un forma. Pēc lieluma koki iedalās trīs grupās: pirmā lieluma koki izaug lielāki par 25 m piem. Parastā egle, Parastā liepa, Parastais ozols, Baltā apse, Parastā priede. Šie ir meža koki un piemērojami liela mēroga stādijumos. Otrā lieluma koki izaug 15-25 m augsti. Piemēram Japānas lapegle, Kanādas egle, Sibīrijas ciedru priede, Kalnu kļava, Parastā zirgkastaņa, papīra bērzs, Parastais osis, Šos kokus stāda parkos un sabiedriskos apstādijumos. Mājas dārzā šie koki var būt arī par lielu. Lauku ainavās arī kā vējsedzes var izmantot. Trešā lieluma koki nepārsniedz 15 metri garumu. Tie ir Korejas baltegle, Parastais kadiķis, Rietumu tūja, Kanādas hemlokegle, Lauku kļava, Ošlapu kļava, Krastu kļava, Tatārijas kļava.  Tatārijas kļava un Krastu kļava ir ļoti krāšņi koki rudenī, izmanto apstādijumos tieši košās krāsas dēļ.  Vēl var nosaukt Vilkābeles vai Krustābeles...aug kā koks vai krūms. 

Dažādi aspekti kokaugu izvēlē. Galvenie no tiem ir dekoratīvie aspekti, ekoloģiskie un ekonomiskie. Visi šie aspekti ir savstarpēji saistīti un izriet viens no otra. Piemēram, ekoloģiski nepareizi izvēlēti augi, protams, tie būs dekoratīvi, taču ļoti neekonomiski.

Koki un krūmi rudenī. Rudenī daudzu koku un krūmu lapas iegūst ļoti košas krāsas, pārsvarā tās ir dzeltenas un oranždzeltenas, bet ir arī sarkanie toņi. Krāsu kontrasti ko veido tumši zaļas egles un koši sārtās kļavas un dzeltenie bērzi, kā arī kāda iesartana apse. Parku apstādijumos izceļas sārts ozols.

Neparastu krāsu augi. Dārza kolorītu neapšubāmi atdzīvina neparastu krāsu augi. Dabiskām ainavām būs pasvešas spilgti zilganās pacipreses un sudrabegles, kā arī kadiķu pelēki vai zili sudrabainās krāsas, taču piemājas dārzos un pilsētas parkos tādus augus var izmantot. Raiblapu vai dzeltenas krāsas nezinātājam var likties, ka augs ir vienkārši slims, tāpēc apstādijumos tos vajag izvietot tā, lai var aplūkot tuvumā.. Arī purpurkrāsu lapu koki neiederas dabiskās ainavās, tos var stādīt parkos un māju dārzos. Tos nevajadzētu stādīt lielā daudzumā, jo purpurkrāsa ir ļoti tumša un tā var kļūt nomācoša. Sīklapu maza auguma augus, kā piemēram sārtā bārbele var stādīt lielākos laukumos, ar citiem spilktas krās augiem.

Koku lapu krāsas. Daudziem kokiem plaukstot lapas ir gaiši zaļas vai iesarkanas, piemēram kļavām, taču gandrīz visiem, izņemot purpura vai dzeltenās krāsas, vasarā lapas kļūst tumši zaļas. Izņēmumi ir arī koki un krūmi ar baltām un sudrabainām lapām, piemēram - baltais vītols , baltā apse, sudrabkļava, šaurlapu eleagns.

No kā atkarīgs apstādijumu izskats. Apstādijumu izskats ir atkarīgs no koku un krūmu lapojuma, jo lielākas un tumšākas lapas, jo dziļāks noēnojums un tumšāk izskatās stādijums un otrādi, jo mazākas un gaišākas lapas, jo gaišāks un caurspīdīgāks stādijums. Lapu formai ir nozīme tikai tad, ja augs aplūkojams tuvumā. Kopā sader visi krūmi un koki ar spīdīgām lapām, neatkarīgi no lapu lieluma un formas, piem. ceriņi ar ligustriem vai zeltlietu, sarkanais ozols ar parastajiem skābaržiem.  Sakārtot kokus un krūmus pēc lapu un krāsu niansēm ir diezgan grūti, jo lapu krāsas veģitācijas periodā mainās. Arī augšanas apstākļi maina lapu krāsu, ja augiem trūkst barības vielas tiem lapas kļūst gaišākas. Ja dzeltenas krāsas krūmiem vai kokiem trūkst gaismas, lapas zaudē izteiksmīgo dzeltenumu.

Dārzs viss ir krāsains. Koku stumbri, zari, lapas, ziedi, augļi viss dārzs ir krāsains. Zaru krāsa vasaras periodā gandrīz nav manāma, toties ziemā tā var būt visai izteiksmīga, piemēram baltā grimoņa šķirnei Sibrica tā ir sarkana, bet atvasainā grimoņa šķirnei Flaviramea gaiši dzeltena. Pavasarī sniegam kūstot, mainās koku zaru nokrāsas, pelēkās un brūnās kļūst silti dzelteni sarkanīgas.

Cik liela nozīme ir dārza krāsām ? Dārza krāsām ir ļoti liela nozīme, izrādās, ka cilvēka acs vispirms uztver krāsu tikai pēc tam formu. Tāpat kā ikdienā krāsas tiek sauktas par aukstām, siltām, neitrālām un saskanīgām, kontrastējošām, tīrām, netīrām, gaišām un tumšām. Visām tām ir sava loma dārza kolorītā. Siltie un tumšie toņi pietuvina, aukstie un vēsie attālina.  Prasmīgi izmantojot kaut vai tikai zaļo toņu niaanses, dārza telpa var iegūt dažādu raksturu. Ar dažādu toņu un lielumu krāsu laukumiem var izveidot veiksmīgu kompozīciju - nesabalansējot tos nekas labs nesanāk. Krāsu māksla balstās uz krāsu apli, kas sastāv no trim pamatkrāsām un trim blakuskrāsām. Pamatkrāsa ir sarkanā, dzeltenā un zilā Kontrastējošas krāsu kompozīcijas rodas, ja izmanto krāsu aplī pretējos toņus, piemēram sarkanu un zaļu, dzeltenu un violetu. Šis kontrastkrāsas acij ir tīkamas un dzīves priecīgas. Jo kats krāsu pāris satur trīs pamatkrāsas sarkano, dzelteno un zilo (zaļais radās no...

Kā stādīt kokus daiļdārzā. Lielākos dārzos vai citu teritoriju apstādijumos, kokus vajag stādīt grupās, jo viens atsevišķs koks nav dabiska parādība. Grupas veido no vismaz 3 koku vai krūmu eksemplāriem, apvienojot vai nu vienas sugas augus, vai dažādus, bet pēc augšanas apstākļiem un vizuāli saderīgus augus. Sevišķi skaistus un īpatnējus augus stāda atsevišķi - tā lai tie būtu labi pamanāmi, izceltos uz pārējo apstādijumu fona un būtu aplūkojami no vairākiem skatu punktiem. Atsevišķus augus sauc par soliteriem un tie var būt gan lapu, gan skuju koki, skaisti krūmi vai liela auguma ziemcietes. Plašas ainavas veidošanai, piemēram, lauku sētas apkārtnē, vajadzētu izvēlēties vietējās koku sugas, tuvāk pie mājām vai iebraucamiem ceļiem var izvēlēties kļavas, lodveida, vai nokarenas formas vītolus, lapegles vai citas skaistas formas kokus.

Ko izvēlēties stādīt skuju kokus vai lapu kokus. Izvēlēties to, vai stādīt lapu kokus vai skuju kokus, nav tikai gaumes jautājums. Gan vieniem, gan otriem ir priekšrocības un trūkumi. Lapu koki veido mūžam mainīgu ainavu, vasarā lapotne piesedz dārzu gan no vēja gan apkārtējiem skatiem un trokšņiem, sniedz veldzējošu ēnu, bet ziemā kailie zari ļauj skopajiem saules stariem iekļūt dārzā. Skuju koki ir zaļi visu gadu, arī ziemā dārzam piedod krāsu, skaisti kontastē ar balto sniegu, taču īsajās, kaut arī saulainajās dienās tie metīs garas un tumšas ēnas.

Kas veido dārza kompozīcijas karkasu Dārza kompozīcijas karkasu veido koki, karkasu aizpilda krūmi, kompozīciju papildina un nobeidz ziemcietes un vasaras puķes. Ar vislielāko uzmanību jāizvēlas karkass, tātad koki - tie noteiks galvenās līnijas. Mazvērtīgus traucējošus kokus nāksies izzāģēt. Par mazvērtīgiem kokiem var uzskatīt tos, kas paši iesējušies, novecojuši, mazražojošus augļu kokus, slimus nomāktus.

Dārza stilu veidojam saskaņā ar mājas stilu. Dzīves veids visvairāk noteiks dārza stilu un funkciju, kas notiek dārzā. Aizņemta un sabiedriski aktīva ģimene, kura ļoti maz laika pavada mājās, izvēlēsies visai askētisku stilu ar viegli kopjamiem augiem un plašākiem zālieniem. Cilvēki, kam tuvāka mājas omulība, veidos romantisku dārzu ar krāšņi ziedošiem augiem un atradīs laiku, lai ne tikai priecātos par dārza skaistumu, bet , lai to koptu un papildinātu. Šādos dārzos stāda arī augļu kokus ogu krūmus, zemenes - vieta sanāk arī garšaugu dobei. Sportiska ģimene dārzā iekārtos tenisa laukumu vai basketbola grozu. Dārza stilu var noteikt saimnieka mīlestība pret kādu konkrētu augu, piem rozēm, rododendriem, viršiem, vai skujeņiem. Dārza stils atkarīgs no novada tradīcijām un mentalitātes. Vidzemnieki lielu uzmanību pievēŗš ainavas sakārtošanai arī ārpus sava dārza, plašu skatu veidošanai, neuzsverot lielu krāsainību, lai gan krāšņu puķu netrūkst. Kurzemn...