Apstādijumu izskats.

-


No kā atkarīgs apstādijumu izskats.


Apstādijumu izskats ir atkarīgs no koku un krūmu lapojuma, jo lielākas un tumšākas lapas, jo dziļāks noēnojums un tumšāk izskatās stādijums un otrādi, jo mazākas un gaišākas lapas, jo gaišāks un caurspīdīgāks stādijums.
Lapu formai ir nozīme tikai tad, ja augs aplūkojams tuvumā. Kopā sader visi krūmi un koki ar spīdīgām lapām, neatkarīgi no lapu lieluma un formas, piem. ceriņi ar ligustriem vai zeltlietu, sarkanais ozols ar parastajiem skābaržiem. 
Sakārtot kokus un krūmus pēc lapu un krāsu niansēm ir diezgan grūti, jo lapu krāsas veģitācijas periodā mainās. Arī augšanas apstākļi maina lapu krāsu, ja augiem trūkst barības vielas tiem lapas kļūst gaišākas. Ja dzeltenas krāsas krūmiem vai kokiem trūkst gaismas, lapas zaudē izteiksmīgo dzeltenumu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Krūmu vainagu formas.

-
Attēls
Krūmu formu daudzveidība. Biežāk sastopams ir olveida vainags , ko veido diezgan stāvs zarojums kā korintēm, karaganām, deicijām, Eiropas Segliņiem, Japānas kerijai, Pūkainajam filadelfam, arī dažiem Rododendriem. Šāds stāvs krūms ir Kaimas krūmiem ar lieliem dekoratīviem ziediem apt. 5 cm. Stāvs vainags ir iecienītai Zelta jāņogai, kas ir ļoti dekoratīva ziedēšanas laikā ar dzelteniem smaržīgiem ziediem un rudenī ar koši sārtām lapām un tai ir arī šķirnes ar ēdamām ogām, Stāvu vainagu veido arī smaržīgā avene, kurai ir rozā smaržīgi ziedi. Kā arī dažādi kārkli un spirejas, Amerikas zilenes, irbenes, Agrā Veigela. Arī ceriņiem ir stāvs zarojums, bet vainags veidojas noapaļots.  Blīvs noapaļots vainags ir Tunberga bārbelēm, Mūžzaļajam Buksim, Skaistus noapaļotus vainagus veido grimoņi, ja tos apgriež, kā arī Kokveida hortenzijām, dažādi Sausserži, arī klinšrozītes , lielākā daļa Rododendru. Daži kārkli, piem. ausainais kārkls, Heivācijas kārkls, Lilijas kārkls ir arī g...
Read more »

Koku krūmu dekoratīvie aspekti.

-
Attēls
Dekoratīvie aspekti. Pirmais un svarīgākais ir koku un krūmu lielums un forma. Pēc lieluma koki iedalās trīs grupās: pirmā lieluma koki izaug lielāki par 25 m piem. Parastā egle, Parastā liepa, Parastais ozols, Baltā apse, Parastā priede. Šie ir meža koki un piemērojami liela mēroga stādijumos. Otrā lieluma koki izaug 15-25 m augsti. Piemēram Japānas lapegle, Kanādas egle, Sibīrijas ciedru priede, Kalnu kļava, Parastā zirgkastaņa, papīra bērzs, Parastais osis, Šos kokus stāda parkos un sabiedriskos apstādijumos. Mājas dārzā šie koki var būt arī par lielu. Lauku ainavās arī kā vējsedzes var izmantot. Trešā lieluma koki nepārsniedz 15 metri garumu. Tie ir Korejas baltegle, Parastais kadiķis, Rietumu tūja, Kanādas hemlokegle, Lauku kļava, Ošlapu kļava, Krastu kļava, Tatārijas kļava.  Tatārijas kļava un Krastu kļava ir ļoti krāšņi koki rudenī, izmanto apstādijumos tieši košās krāsas dēļ.  Vēl var nosaukt Vilkābeles vai Krustābeles...aug kā koks vai krūms. 
Read more »