Koki daiļdārzā.

-

Kā stādīt kokus daiļdārzā.











Lielākos dārzos vai citu teritoriju apstādijumos, kokus vajag stādīt grupās, jo viens atsevišķs koks nav dabiska parādība.

Grupas veido no vismaz 3 koku vai krūmu eksemplāriem, apvienojot vai nu vienas sugas augus, vai dažādus, bet pēc augšanas apstākļiem un vizuāli saderīgus augus. Sevišķi skaistus un īpatnējus augus stāda atsevišķi - tā lai tie būtu labi pamanāmi, izceltos uz pārējo apstādijumu fona un būtu aplūkojami no vairākiem skatu punktiem. Atsevišķus augus sauc par soliteriem un tie var būt gan lapu, gan skuju koki, skaisti krūmi vai liela auguma ziemcietes.

Plašas ainavas veidošanai, piemēram, lauku sētas apkārtnē, vajadzētu izvēlēties vietējās koku sugas, tuvāk pie mājām vai iebraucamiem ceļiem var izvēlēties kļavas, lodveida, vai nokarenas formas vītolus, lapegles vai citas skaistas formas kokus.




Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Krūmu vainagu formas.

-
Attēls
Krūmu formu daudzveidība. Biežāk sastopams ir olveida vainags , ko veido diezgan stāvs zarojums kā korintēm, karaganām, deicijām, Eiropas Segliņiem, Japānas kerijai, Pūkainajam filadelfam, arī dažiem Rododendriem. Šāds stāvs krūms ir Kaimas krūmiem ar lieliem dekoratīviem ziediem apt. 5 cm. Stāvs vainags ir iecienītai Zelta jāņogai, kas ir ļoti dekoratīva ziedēšanas laikā ar dzelteniem smaržīgiem ziediem un rudenī ar koši sārtām lapām un tai ir arī šķirnes ar ēdamām ogām, Stāvu vainagu veido arī smaržīgā avene, kurai ir rozā smaržīgi ziedi. Kā arī dažādi kārkli un spirejas, Amerikas zilenes, irbenes, Agrā Veigela. Arī ceriņiem ir stāvs zarojums, bet vainags veidojas noapaļots.  Blīvs noapaļots vainags ir Tunberga bārbelēm, Mūžzaļajam Buksim, Skaistus noapaļotus vainagus veido grimoņi, ja tos apgriež, kā arī Kokveida hortenzijām, dažādi Sausserži, arī klinšrozītes , lielākā daļa Rododendru. Daži kārkli, piem. ausainais kārkls, Heivācijas kārkls, Lilijas kārkls ir arī g...
Read more »

Koku krūmu dekoratīvie aspekti.

-
Attēls
Dekoratīvie aspekti. Pirmais un svarīgākais ir koku un krūmu lielums un forma. Pēc lieluma koki iedalās trīs grupās: pirmā lieluma koki izaug lielāki par 25 m piem. Parastā egle, Parastā liepa, Parastais ozols, Baltā apse, Parastā priede. Šie ir meža koki un piemērojami liela mēroga stādijumos. Otrā lieluma koki izaug 15-25 m augsti. Piemēram Japānas lapegle, Kanādas egle, Sibīrijas ciedru priede, Kalnu kļava, Parastā zirgkastaņa, papīra bērzs, Parastais osis, Šos kokus stāda parkos un sabiedriskos apstādijumos. Mājas dārzā šie koki var būt arī par lielu. Lauku ainavās arī kā vējsedzes var izmantot. Trešā lieluma koki nepārsniedz 15 metri garumu. Tie ir Korejas baltegle, Parastais kadiķis, Rietumu tūja, Kanādas hemlokegle, Lauku kļava, Ošlapu kļava, Krastu kļava, Tatārijas kļava.  Tatārijas kļava un Krastu kļava ir ļoti krāšņi koki rudenī, izmanto apstādijumos tieši košās krāsas dēļ.  Vēl var nosaukt Vilkābeles vai Krustābeles...aug kā koks vai krūms. 
Read more »